Jaunpils novads
               
 
MyCSSMenu Save Document Jaunpils Municipality
MyCSSMenu Save Document Jaunpils novads
Vai Tu zināji!

Pasaulē ir vairāk nekā 100 pilsētas ar vienādu nosaukumu Jaunpils? Vairāk























Jaunpils Municipality

Kartavkalns Hill
Ancient Latvian castle mound (considered such) was inhabited by Zemgale natives in 10th–13th century. Its dimensions are 55 x 80 m with a 7 m high embankment on the southern part. According to one version, this is the Babote mentioned in the Livonian Rhymed Chronicle, because this is the only castle mound with an embankment between Dobele and Kuldīga.

Kartavkalns (The Hanging Hill) Hill was named after the gallows, which Matthias “Thies” von der Recke ordered to erect 300 years ago to scare away plunderers. The barons of Jaunpils ordered to plant a larch avenue and beeches on the hill. Tales and legends refer to this place as the location of the Old Castle.

Nowadays it is a picturesque landscape object with nature trails of various types and difficulty. Here you will find a model of the ancient wooden settlement and an observation tower with a view to the centre of Jaunpils. There is also a picnic place with a campfire spot!

A bicycle road leads from the town centre to the observation tower on Kartavkalns Hill.
Sparvu Cemetery
Sparvu Cemetery, which is believed to have been the first common burial cemetery in Kurzeme, is located nearby Kartavkalns Hill. One of the crosses in the cemetery is dated with the year 1790.

This is the burial place of Jaunpils Congregation’s pastors of the Bernevics family.
Elles Hill
From the late 18th century until the early 19th century an underground passageway of about 30 m in length with a vaulted stone ceiling was built inside the mountain. Stories tell that the Laukmuiža Manor barons have kept serfs in the cave of Elles (Hell) Hill and commanded them to act as “devils”. It is perhaps the only object of its kind in Latvia.

A picnic place with a campfire spot is available near the passageway.
Saulīšu Hill
About 800 burial places of Latvian legionnaires and German soldiers, who had died at the Laukmuiža Manor Hospital.

In 1989, a memorial stone was unveiled only to be vandalised with explosions in 1990.
Vītiņu Cemetery
Characterised by a complex terrain. Cemetery bell has been erected on the mound. Lizete Villa, the prototype of Rasma in Jānis Jaunsudrabiņš’ story Vēja ziedi, and Joži estate owner Francis Fimbers, the prototype of the protagonist of Kārlis Ieviņš’ novel Putras Dauķis, have been buried here.
Strutele Church
The stone church was built in 1645 and restored in 1883. World War II brought about great damage to the church and its interior.

Krišjānis Barons, the father of the Latvian dainas, was christened in this very church. Services were held until 1962, after which it was abandoned and destroyed; the restoration works began in the 1920s.
Struteles parks
5,6 ha, atrodas pie Struteles muižas, tas veidots domājams 19. gs. 80. gados. Centrālā skatu perspektīva no pils virzīta uz 1 km attālo baznīcu. Ainaviskajā parkā 30 svešzemju koku sugu un krūmu stādījumi, te aug Latvijā skaistākais piramidālais ozols.
Struteles muiža
Ēku ansamblī atrodas kungu māja jeb pils, blakus tai muižas kalpu māja. Struteles muiža, vēstures avotos pirmo reizi pieminēta 1482. gadā. Tagad no muižas saglabājusies kungu māja, kurā līdz pat 90. gadu beigām atradusies Kr. Barona pamatskola, un bijusī vagara māja, pie kuras piestiprināta plāksne ar uzrakstu “1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons”. Muižas teritorija apmeklētājiem ir slēgta, bet pati muižas ēka ir redzama no dīķu puses.
Viesatu HES
Par hidroelektrostacijas celtniecību Viesatu pagastā tika nolemts 1953.gadā. Lēmuma pieņēmēji šajā jautājumā bija tā laika lielākie kolhozi "Darba spars" un "Cīņas gars", būves izmaksas sadalot tā, ka 52% apmaksā lauksaimniecības artelis "Darba spars", bet 48% - "Cīņas gars". Projekts toreiz izmaksāja 513 700 rubļu. HES projektētā jauda - 56 kilovati. Elektrību HES sāka ražot 1955.gadā, taču jau 1957.gadā to pārtrauca darīt, jo bija pārāk maza jauda. 1958.gadā Viesatu ciems tika pievienots pie vispārējā elektrotīkls, bet tā paša gada beigās abi kolhozi nolēma pārdot hidroelektrostaciju, lai atbrīvotos no saņemtā aizdevuma un saņemtu lētāku elektroenerģiju par valsts tarifu. Tā hidroelektrostacija vairs nekalpoja savam mērķim līdz pat 90.gadu sākumam, kad visā Latvijā radās ideja par mazo hidroelektrostaciju atjaunošanu, ieplānojot, ka "Latvenergo" šo hidroelektrostaciju ražoto elektroenerģiju iepirks par divkāršu cenu, tādējādi attīstot mazo enerģētiku, sarosījās daudzi uzņēmēji. Viesatu pagastā uzsāka darbu pie hidroelektrostacijas atjaunošanas, (pagasta teritorijā HES bija darbojies no 1955.-1957.gadam), tika sakārtota hidroelektrostacijas nelielā ēka un atjaunotas abas turbīnas. 1999.gada 3.martā hidroelektrostaciju tika pabeigta un palaista ekspluatācijā. Praktiskā Viesatu HES maksimālā jauda ir 44 kW, lai gan sākumā bija domāts, ka šī jauda būs lielāka. Hidroelektrostacija darbojas atkarībā no laika apstākļiem, tātad no ūdens līmeņa Viesatas upē. Visvairāk hidroelektrostacija darbojas pavasarī, rudenī un ziemā, bet, ja ir lietaina vasara, tad tā tiek darbināta arī vasarā. 1999.gadā tika saražotas aptuveni 130 000 kw/h, bet 2000.gadā 141 000 kw/h elektroenerģijas. Hidroelektrostacijas vidējais caurplūdums ir 0,77 m3/s. Laikā kad HES turbīnas nestrādā, tam jānodrošina ekoloģiskais caurplūdums 0,024 m3/s. Ūdenskrātuve galvenokārt tiek izmantota rekreācijai.
Veckuipju pilskalns (Kuipju kalns)
Atrodas „Dreimaņu" un „Veckuipju" māju tuvumā un ir ap 28 m augsts, ar slīpu plakumu, kura ZA malā izveidots 4 m augsts valnis. Pret DA pusi izveidots kalns ir lēzenāks. Tas ir noaudzis ar mežu, bez īpašām pilskalna pazīmēm, tomēr labi saskatāms. Kalns, kara laikā rokot tranšejas, ir bojāts, bet tā ziemeļu puses nogāze izpostīta ar senām grantsbedrēm, kas kalnu padara vēl stāvāku. E. Šmits 1900.g. par kalnu raksta, ka uz tā atrastas bronzas lietas un kauli - ap 1850.gadu atrasts mazs cērtamais akmens cirvītis, turpat atrasta arī spoža bronzas monēta 1900.g. vara pieckapeikas lielumā, kura bijusi ar savdabīgām zīmēm. Pētertāles pamatskolas skolotājs T. Gertners ziņojis, ka 1840.-1850.g. toreizējie „Veckuipju" māju īpašnieki Bergmani, rokot pilskalnā granti, atraduši vairākus akmens cirvjus un rotaslietas, kas vēlāk pazudušas. Purviņā pie kalna nogāzes atrasti vairāki resni ozola bluķu gali, kas, domājams, bijušas atliekas no agrākā ozola sētas nocietinājuma. Savukārt, arheologs P. Stepiņš 1941 .g. mēģinājis kalnā atrast mītņu slāni, taču to nav konstatējis, un atzinis to par mākslīgi darinātu kalnu.
Dievkalns
Atrodas Viesatu - Jaunpils autoceļa malā, pie Viesatu un Jaunpils pagastu robežas Struteles skolas tuvumā. Sena kulta vieta, par ko liecina kalna tuvumā atrastais upurakmens. Kalns noaudzis ar mežu, pēc izskata atgādina kāpu. Dievkalnu potenciāli varētu iekļaut kādā tūrisma maršrutā, veidot tūrisma taku, seno kulta vietu, apvijot ar nostāstiem un leģendām. Iespējama arī pagasta svinību vietas izveide šajā teritorijā. Vai arī gluži pretēji - svētvietas - izveide, pamatojoties uz senajiem nostāstiem.
Mēra kalns
Ir senkapi, kuros veiktie izrakumi liecina, ka Viesatu pagasta teritorija ir apdzīvota krietni pasen. Tie atrodas apmēram vienu kilometru no Veckuipju pilskalna un divus kilometrus no Tukuma - Saldus lielceļa. Tas ir aptuveni 18 -21 m augsts, apkārtmērs 238 m. 18.gs. beigās tas izmantots grants rakšanai, un kopā tā laika tur atrasti cilvēku kauli, kā arī dzelzs un bronzas senlietas: adatas, ķēdes, spirālgredzeni.
Jaunpils novads
AFIŠU STABS


Jaunpils


Jaunpils galerijas GOOGLE+

Jaunpils galerijas FACEBOOK



      
















Jaunpils novads

Copyright © Jaunpils novads, 2021 WEB mail Kontaktinformācija