Jaunpils novads
   
 
MyCSSMenu Save Document Jaunpils novads
MyCSSMenu Save Document Jaunpils novads
Vai Tu zināji!

Pasaulē ir vairāk nekā 100 pilsētas ar vienādu nosaukumu Jaunpils? Vairāk























Jaunpils novada apskates objekti

Kartavkalni
Senais latviešu pilskalns (tiek uzskatīts par pilskalnu), kuru 10. – 13. gadsimtā apdzīvojuši zemgaļi. Platums 55 x 80 m, ar 7 m augstu valni D daļā. Ir versija, ka šī ir Atskaņu hronikā pieminētā Babote, jo šis ir vienīgais pilskalns ar valni, kas atrodas starp Dobeli un Kuldīgu.

Savu nosaukumu kalns ieguvis no karātavām, kuras tur pirms 300 gadiem aizsardzībai pret laupītājiem lika ierīkot Tīss fon der Reke. Kartavkalnā Jaunpils baroni likuši iestādīt lapegļu aleju un dižskābaržus. Nostāstos un teikās šī vieta tiek dēvēta par Vecās pils atrašanās vietu.

Mūsdienās tas ir skaists ainavisks objekts, kurā iekārtotas dažādu raksturu un sarežģītības dabas takas. Tajās izveidots koka senās apmetnes makets un skatu tornis, no kura paveras skats uz Jaunpils centru. Iekārtota ir arī piknika vieta ar ugunskura!

No Jaunpils centra līdz Kartavkalna skatu tornim ir izveidots velo ceļš.
Sparvu kapi
Netālu no Kartavkalna atrodas Sparvu kapi, kurus uzskata par pirmajiem kopguldīšanas kapiem Kurzemē. Kapos ir saglabājies krusts ar datējumu no 1790. gada. Kapsētā apglabāti Bernevicu dzimtas Jaunpils draudzes mācītāji.
Elles kalns
Kalnā apmēram 30 garumā 18. gs. beigās – 19.gs. sākumā izbūvēta pazemes eja, kas pārsegta ar laukakmeņu velvi. Nostāsti liecina, ka Elles kalnos izbūvētajā alā Lauku muižas baroni turējuši dzimtcilvēkus un likuši tiem tēlot “velnus”. Iespējams, ka šis ir vienīgais šāda veida objekts Latvijā.

Netālu no ejas ir iekārtota arī piknika vieta ar ugunskuru.
Saulīšu kalns
Apglabāti apm. 800 Laukmuižas hospitālī mirušo latviešu leģionāru un vācu karavīru. 1989. gadā atklāts piemiņas akmens, kas 1990. gadā vandāliski spridzināts.
Vītiņu kapi
Izvietoti sarežģītā reljefā. Uzkalnā ir kapu zvans. Apglabāta Lizete Villa – J. Jaunsudrabiņa stāsta «Vēja ziedi » Rasmas tēla prototips, «Jožu» mājas saimnieks Francis Fimbers – K. Ieviņa romāna «Putras Dauķis» titultēla prototips.
Struteles baznīca
Mūra baznīca pirmoreiz uzcelta 1645. gadā, 1883. gadā atjaunota. Otrais pasaules karš nodarījis lielu postu baznīcai un tās interjeram.

Baznīcā kristīts latvju Dainu tēvs Krišjānis Barons. Dievkalpojumi tajā notikuši līdz 1962. gadam, tad tā pamesta un izpostīta, taču 20. gadsimta 90. gados uzsākti atjaunošanas darbi.
Struteles parks
5,6 ha, atrodas pie Struteles muižas, tas veidots domājams 19. gs. 80. gados. Centrālā skatu perspektīva no pils virzīta uz 1 km attālo baznīcu. Ainaviskajā parkā 30 svešzemju koku sugu un krūmu stādījumi, te aug Latvijā skaistākais piramidālais ozols.
Struteles muiža
Ēku ansamblī atrodas kungu māja jeb pils, blakus tai muižas kalpu māja. Struteles muiža, vēstures avotos pirmo reizi pieminēta 1482. gadā. Tagad no muižas saglabājusies kungu māja, kurā līdz pat 90. gadu beigām atradusies Kr. Barona pamatskola, un bijusī vagara māja, pie kuras piestiprināta plāksne ar uzrakstu “1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons”. Muižas teritorija apmeklētājiem ir slēgta, bet pati muižas ēka ir redzama no dīķu puses.
Viesatu HES
Par hidroelektrostacijas celtniecību Viesatu pagastā tika nolemts 1953.gadā. Lēmuma pieņēmēji šajā jautājumā bija tā laika lielākie kolhozi "Darba spars" un "Cīņas gars", būves izmaksas sadalot tā, ka 52% apmaksā lauksaimniecības artelis "Darba spars", bet 48% - "Cīņas gars". Projekts toreiz izmaksāja 513 700 rubļu. HES projektētā jauda - 56 kilovati. Elektrību HES sāka ražot 1955.gadā, taču jau 1957.gadā to pārtrauca darīt, jo bija pārāk maza jauda. 1958.gadā Viesatu ciems tika pievienots pie vispārējā elektrotīkls, bet tā paša gada beigās abi kolhozi nolēma pārdot hidroelektrostaciju, lai atbrīvotos no saņemtā aizdevuma un saņemtu lētāku elektroenerģiju par valsts tarifu. Tā hidroelektrostacija vairs nekalpoja savam mērķim līdz pat 90.gadu sākumam, kad visā Latvijā radās ideja par mazo hidroelektrostaciju atjaunošanu, ieplānojot, ka "Latvenergo" šo hidroelektrostaciju ražoto elektroenerģiju iepirks par divkāršu cenu, tādējādi attīstot mazo enerģētiku, sarosījās daudzi uzņēmēji. Viesatu pagastā uzsāka darbu pie hidroelektrostacijas atjaunošanas, (pagasta teritorijā HES bija darbojies no 1955.-1957.gadam), tika sakārtota hidroelektrostacijas nelielā ēka un atjaunotas abas turbīnas. 1999.gada 3.martā hidroelektrostaciju tika pabeigta un palaista ekspluatācijā. Praktiskā Viesatu HES maksimālā jauda ir 44 kW, lai gan sākumā bija domāts, ka šī jauda būs lielāka. Hidroelektrostacija darbojas atkarībā no laika apstākļiem, tātad no ūdens līmeņa Viesatas upē. Visvairāk hidroelektrostacija darbojas pavasarī, rudenī un ziemā, bet, ja ir lietaina vasara, tad tā tiek darbināta arī vasarā. 1999.gadā tika saražotas aptuveni 130 000 kw/h, bet 2000.gadā 141 000 kw/h elektroenerģijas. Hidroelektrostacijas vidējais caurplūdums ir 0,77 m3/s. Laikā kad HES turbīnas nestrādā, tam jānodrošina ekoloģiskais caurplūdums 0,024 m3/s. Ūdenskrātuve galvenokārt tiek izmantota rekreācijai.
Veckuipju pilskalns (Kuipju kalns)
Atrodas „Dreimaņu" un „Veckuipju" māju tuvumā un ir ap 28 m augsts, ar slīpu plakumu, kura ZA malā izveidots 4 m augsts valnis. Pret DA pusi izveidots kalns ir lēzenāks. Tas ir noaudzis ar mežu, bez īpašām pilskalna pazīmēm, tomēr labi saskatāms. Kalns, kara laikā rokot tranšejas, ir bojāts, bet tā ziemeļu puses nogāze izpostīta ar senām grantsbedrēm, kas kalnu padara vēl stāvāku. E. Šmits 1900.g. par kalnu raksta, ka uz tā atrastas bronzas lietas un kauli - ap 1850.gadu atrasts mazs cērtamais akmens cirvītis, turpat atrasta arī spoža bronzas monēta 1900.g. vara pieckapeikas lielumā, kura bijusi ar savdabīgām zīmēm. Pētertāles pamatskolas skolotājs T. Gertners ziņojis, ka 1840.-1850.g. toreizējie „Veckuipju" māju īpašnieki Bergmani, rokot pilskalnā granti, atraduši vairākus akmens cirvjus un rotaslietas, kas vēlāk pazudušas. Purviņā pie kalna nogāzes atrasti vairāki resni ozola bluķu gali, kas, domājams, bijušas atliekas no agrākā ozola sētas nocietinājuma. Savukārt, arheologs P. Stepiņš 1941 .g. mēģinājis kalnā atrast mītņu slāni, taču to nav konstatējis, un atzinis to par mākslīgi darinātu kalnu.
Dievkalns
Atrodas Viesatu - Jaunpils autoceļa malā, pie Viesatu un Jaunpils pagastu robežas Struteles skolas tuvumā. Sena kulta vieta, par ko liecina kalna tuvumā atrastais upurakmens. Kalns noaudzis ar mežu, pēc izskata atgādina kāpu. Dievkalnu potenciāli varētu iekļaut kādā tūrisma maršrutā, veidot tūrisma taku, seno kulta vietu, apvijot ar nostāstiem un leģendām. Iespējama arī pagasta svinību vietas izveide šajā teritorijā. Vai arī gluži pretēji - svētvietas - izveide, pamatojoties uz senajiem nostāstiem.
Mēra kalns
Ir senkapi, kuros veiktie izrakumi liecina, ka Viesatu pagasta teritorija ir apdzīvota krietni pasen. Tie atrodas apmēram vienu kilometru no Veckuipju pilskalna un divus kilometrus no Tukuma - Saldus lielceļa. Tas ir aptuveni 18 -21 m augsts, apkārtmērs 238 m. 18.gs. beigās tas izmantots grants rakšanai, un kopā tā laika tur atrasti cilvēku kauli, kā arī dzelzs un bronzas senlietas: adatas, ķēdes, spirālgredzeni.
Jaunpils novads

Jaunpils

Jaunumi galerijās - 1
"Pavasarīgās noskaņās"
Jaunpils video















Jaunpils novads

Copyright © Jaunpils novads, 2007 - 2017 WEB mail Kontaktinformācija