Vieta, kur vairāk nekā septiņus gadsimtus savijas vēsture, daba, darbs un cilvēku dzīvesstāsti.
Jaunpils ir vieta, kur vairāk nekā septiņus gadsimtus savijas vēsture, daba, darbs un cilvēku dzīvesstāsti. Pagasta ainavu veido plaši lauksaimniecības lauki, meži, ūdeņi un paugurains reljefs, bet tā kultūrvēsturisko identitāti īpaši spilgti raksturo Jaunpils pils un senais Kartavkalnu pilskalns.
Jaunpils atrodas Tukuma novada dienvidu daļā, aptuveni 80 km no Rīgas, 30 km no Tukuma un 20 km no Dobeles. Pagasta teritoriju šķērso valsts reģionālais autoceļš P104 Tukums–Auce–Lietuvas robeža, savukārt autoceļš A9 Rīga–Liepāja atrodas aptuveni 8 km attālumā.
157,1 km²
152,6 km²
4,5 km²
1815 (uz 01.01.2026.)
Jaunpils vēsture ir cieši saistīta ar pili un tās apkārtni. Jaunpils pils ir viens no nozīmīgākajiem Jaunpils identitātes simboliem. Pagasta teritorijas vēsturiskā attīstība veidojusies ap Jaunpils muižu, bet apdzīvotās vietas un administratīvās robežas laika gaitā vairākkārt mainījušās.
Jaunpils pils celtniecības sākums vēstures avotos tiek datēts ar 1301. gadu. Tā ir neregulāra plānojuma nocietināta Livonijas ordeņa pils ar iekšējo pagalmu, ko vēsturiski apņēma ūdens. Pils pirmo reizi ordeņa piļu sarakstos minēta 1411. gadā.
Gadsimtu gaitā pils vairākkārt pārbūvēta un papildināta, tomēr tā ir saglabājusi daudzas viduslaiku cietokšņa raksturīgās iezīmes. No 1576. līdz 1920. gadam Jaunpils pils un muiža bija saistīta ar fon der Reku dzimtu. Mūsdienās pils ir viens no nozīmīgākajiem Jaunpils kultūrvēsturiskajiem simboliem un aktīvs kultūras un tūrisma centrs.
Pagasta administratīvā vēsture arī ir bijusi mainīga. 1935. gadā Jaunpils pagasta platība bija 127 km². 1945. gadā tika izveidotas Jaunpils un Jurģu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Jaunpils ciemam pievienoja Jurģu ciemu, 1979. gadā – daļu Degoles ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunpils pagastu kopā ar Viesatu pagastu iekļāva Jaunpils novadā, savukārt 2021. gadā Jaunpils pagasts tika iekļauts Tukuma novadā.
Jaunpils atrodas teritorijā, kur Zemgales līdzenums pakāpeniski pāriet paugurainajā Austrumkursas augstienē. Tāpēc pagasta ainavai raksturīgs viegli paugurains reljefs, plaši lauksaimniecības lauki, meži un ūdensteces.
Pagasta teritorijā tek Bikstupe, kas ir aptuveni 32 km gara, un tās kreisā krasta pieteka Rūšu strauts – aptuveni 17 km garš. Lestenes–Ēnavas purvā sākas Abava, viena no nozīmīgākajām Ventas upes pietekām.
Daba Jaunpilī ir cieši saistīta ar cilvēku ikdienu – lauksaimniecības zemes mijas ar mežiem, pļavām un ūdeņiem, veidojot raksturīgo Jaunpils ainavu.
Netālu no Jaunpils atrodas Kartavkalni – sens zemgaļu pilskalns, kas ir gan nozīmīgs kultūrvēstures objekts, gan iecienīta atpūtas vieta.
Kartavkalni apdzīvoti jau 10.–13. gadsimtā. Mūsdienās šeit izveidotas dažādas dabas takas, apskatāms senās apmetnes makets un skatu tornis, kā arī ierīkota piknika vieta.
Kartavkalni ir vieta, kur vēsturi iespējams iepazīt ne tikai muzeja ekspozīcijā, bet arī pastaigā dabā – izstaigājot takas, vērojot ainavu un sajūtot senās apmetnes klātbūtni.
Lauksaimniecība Jaunpilī tradicionāli bijusi viena no nozīmīgākajām saimnieciskās darbības jomām. Pagasta ainavā plašas teritorijas aizņem auglīgas lauksaimniecības zemes, un šeit darbojas gan augkopības, gan lopkopības saimniecības.
Nozīmīgākās kultūras ir ziemas kvieši un vasaras mieži, taču Jaunpils laukos audzē arī rudzus, tritikāli, vasaras kviešus, kukurūzu, ziemas miežus, ziemas un vasaras rapsi un citas kultūras.
Līdzās augkopībai attīstīta arī lopkopība, tāpēc nozīmīgu vietu pagasta ainavā ieņem pļavas.
Lauksaimniecība Jaunpilī ir ne tikai ekonomikas sastāvdaļa – tā ir daļa no vietas identitātes, ainavas un paaudzēs mantotajām zināšanām.
Jaunpils kultūras dzīves nozīmīgākais centrs ir Jaunpils pils un tajā esošais kultūras centrs un muzejs. Pils telpās un apkārtnē notiek kultūras pasākumi, izstādes, koncerti un dažādas sabiedriskās norises.
Jaunpils spēks ir tās cilvēkos – aktīvajos iedzīvotājos, uzņēmējos, zemniekos, kultūras darbiniekos, amatiermākslas kolektīvos un sabiedriskajās organizācijās. Vietējā kopiena veido vidi, kur vēsturiskais mantojums tiek saglabāts un vienlaikus izmantots mūsdienīgai dzīvei.
Mūsdienu Jaunpils ir vieta, kur līdzās pastāv vēsturiskais mantojums, aktīva lauku saimniecība, uzņēmējdarbība, daba un mūsdienīga kopienas dzīve.
Tā ir vieta, kur iespējams izstaigāt senā pilskalna takas, iepazīt viduslaiku pils stāstu, apmeklēt kultūras pasākumus, baudīt lauku ainavu un satikt cilvēkus, kuri veido Jaunpils šodienu un nākotni.
Jaunpils pagasta ģerbonis reģistrēts 2001. gadā. Tā centrā sarkanā laukā attēlots sudraba mūris ar konisku jumtu, galeriju un kupolu. Vairoga pēdā atrodas vairodziņš – zilā laukā sudraba sija ar trim sarkaniem pāļiem. Ģerbonis vizuāli sasaucas ar Jaunpils vēsturisko apbūvi un vietas nozīmīgāko simbolu – pili.
Jaunpils pagasta karogs ir taisnstūra formas un sadalīts divās horizontālās vienāda platuma joslās – augšējā sudraba un apakšējā baltā krāsā. Karoga centrā novietots Jaunpils pagasta ģerbonis, kas aizņem 62% no karoga augstuma.
Logotips tika izstrādāts 2019. gadā. Jaunpils vizuālās identitātes pamatā ir vietas nosaukums “Jaunpils”, stilizēts pils tornītis un vēsturiskais apzīmējums “ANNO 1301”, kas atsaucas uz Jaunpils pils vēsturi. Logotipu papildina devīze: “Jauna spēka avots”.
